Kas notiek ar ādu sauļošanās laikā?
Melanīns piešķir ādai krāsu, tas veidojas melanocītos, kas atrodas starp dermu un epidermu. Molekulārā līmenī sauļošanās ir vairāku soļu process, kura mērķis ir palielināt ādas aizsargspējas, palielinot melanīna līmeni. Melanīns absorbē kaitīgo UV starojumu un neitralizē brīvos radikāļus. Vērts paturēt prātā, ka tūlītējas sejas krāsas izmaiņas ir saistītas ar melanīnu, kas jau atrodas mūsu ādā, tas paliek tumšāks saskarē ar starojumu. Taču melanīns nodrošina papildu aizsardzību, kas rodas ādā 2–3 dienas pēc saules gaismas iedarbības un UVB starojuma iedarbības.
UVA un UVB starojums
No visa UV starojuma, kas sasniedz zemi, 5 % ir UVB un 95 % – UVA starojums
Ultravioletais starojums ir daļa no saules starojuma, kas ir sadalīts UVA, UVB un UVC starojumā atkarībā no viļņu garuma. Ozona slānis aiztur gandrīz visu UVC starojumu, tāpēc par to nav jāuztraucas (bet mums vajadzētu raizēties par paša ozona slāņa saglabāšanos). Tas aiztur arī lielāko daļu UVB starojuma. Taču ozona slānis un vairums logu stikla veidu neaizsedz garākā viļņa UVA starojumu, kura deva nav atkarīga no gadalaika vai diennakts laika. Daļu starojuma absorbēozona slānis, daļa sasniedz virsmu. Intensīvākā iedarbība ir pusdienlaikā un tuvāk ekvatoram (tas ir loģiski, jo tur saules staru ceļš cauri ozona slānim ir visīsākais un absorbcijas ātrums – viszemākais).
Pārmērīgs UVB starojums izraisa saules apdegumus un DNS bojājumus
Runājot par aizsardzību pret saules stariem, parasti domā par starojuma veidu. UVB stari tieši kaitīgi ietekmē mūsu šūnu DNS, izraisot iekaisumu un nelabvēlīgi ietekmē imūnsistēmai. Ādas kā lielākā orgāna funkcija ir aizsargāt, tāpēc tiek patērēts daudz enerģijas, lai cīnītos un novērstu bojājumus un aizsargātu mūs no pārmērīgas UV starojuma iedarbības. Āda mūs pasargā no UV starojuma, ražojot melanīnu, kas absorbē starojumu, pateicoties savai tumšajai krāsai, kā arīdarbojas kā antioksidants. Organismam ir vairāki papildu aizsardzības mehānismi, piemēram, tas ar dažādu enzīmu palīdzību neitralizē UV starojuma radītos brīvos radikāļus. Turklāt epiderma laika gaitā var kļūt biezāka, lai nodrošinātu labāku aizsardzību pret saules stariem. Ir svarīgi atcerēties, ka UVB starojuma deva ir atkarīga no diennakts laika un gadalaika, un pārmērīgais daudzums noslogos jūsu ādu, traucēs tās aizsargspējām un palielinās vēža šūnu veidošanās risku.
UVA starojums sasniedz dermu, bojā kolagēnu un elastīnu, laika gaitā veicina novecošanos, kā rezultātā veidojas grumbas
UVA starojumam ir garāks viļņa garums, tas ilgākā laika periodā sasniedz dermu, tā kaitīgā iedarbība nav tik tieša kāUVB starojumam. Tomēr UVA starojums dermā rada reaktīvus savienojumus, kas bojā kolagēnu un elastīnu – olbaltumvielas, kas nodrošina ādas tvirtumu.
SPF (Saules aizsardzības faktors)
SPF norāda, cik reižu palielinās ādas aizsardzības līmenis pret UVB starojumu. Ādas dabiskās aizsargspējas darbojas aptuveni 10–15 minūtes, kas jāreizina ar koeficientu uz pudeles, – tas norāda, cik ilgi konkrētais faktors laika gaitāaizsargās jūsu ādu. (Piemēram, SPF 10 gadījumā 15 minūtes jāreizina ar 10. Tātad, saules staros varat uzturēties 150 minūtes vai 2,5 stundas). Lai nodrošinātu labu aizsardzību pret saules stariem, saules aizsargkrēmu iesakām lietot atkārtoti ik pēc 40 minūtēm vai uzreiz pēc sporta aktivitātēm, peldēšanās u. tml. SPF saules aizsargkrēmu jāizvēlas, ņemot vērāādas stāvokli un atrašanās vietu – Latvijā, Vidusjūras valstīs un Āzijā nepieciešams atšķirīgs SPF.
